«
Previous
بادها
»
Next
बाधा bādhā, s.f. Obstruction, impediment, etc. (=bādh); refutation; pain, affliction, distress, anguish:—bādhā-kārak, bādhā-kārī, adj. & s.m. Obstructive; obstructer, etc.=bādhak, q.v.:—bādhākarnā, t. To afflict, distress, pain.